Labi domāts raidījums ,izniekots laiks. Pirmā problēma , vadītājs - moderators. Vēlējās labu ,bet nezinot un nepārvaldot tēmu elementāri "peldēja" . Radās iespaids ,ka neviens no viesiem neko nav dzirdējis par 21.gs. ekonomikas teorijas pamatjēdzienu definīcijām . Tiek jaukti un latviski vienādoti apzīmējumi ekonomiskā izaugsme ( economic growth) un ekonomiskā attīstība ( economic development ) . Ekonomiskā izaugsme ir kvantitatīvo izmaiņu atspoguļojums , ekonomiska attīstība - nozīmē struktūras un kvalitātes izmaiņas ,tātad ne vairāk ,bet citādāk . Rūpnīcām jākļūst gudrākam ,lai iegūtu vairāk vērtības no tā paša darba apjoma un kapitāla . Ceļot iedzīvotāju pirktspēju un uzlabojot to ienākumu struktūru ir jāpanāk patēriņa struktūras izmaiņas . Vai kāds par to runāja ?
Artūrs Ozols4. februāris
Latvijas attīstības kodolam ir jābalstās uz tehnoloģiski modernu apstrādes rūpniecību kas nodrošina tirgū pieprasīto konkurētspējīgu eksportu un augstas pievienotas vērtības pakalpojumus. Latvijas problēma - apstrādes rūpniecību raksturo nepiedodami zema , salīdzinot ar ES un attīstīto pasauli , produktivitāte. pa nozarēm tā svārstās 45 - 55% robežās ja ES=100 . Latvijas apstrādājošā rūpniecība strukturāli balstās uz vecu un zemas ražības tehnoloģiju , ikdienā ražojot zemas pievienotas vērtības produkciju . Relatīvi visaugstākā produktivitāte ir graudkopībā kur esam 85 -90% ražības līmenī pret ES vidējo . Eurostat tabula rāda ,ka ITK nozarē esam kritiski vāji tikai 43% !!! Jāatzīmē ,ka dažādās tabulās skaitliskie lielumi ir dažādi ,jo viss ir atkarīgs no no aprēķina veida .
Artūrs Ozols4. februāris
Visiem kas vēlas sīkāk iepazīties ar produktivitātes problemātiku ,iesaku OECD Productivity statistics un Eurostat " Labour productivity per person employed" . Nekad pie mums netiek diskusijas apspriests jautājums par "produktivitāti stundā nozaru salīdzinājumā . Politiķi no tā izvairās ,jo ērtāk ir operēt ar IKP procentuālo izaugsmi , kas neko neatklāj par stāvokli nozarēs. Kopuma politiskajā vidē dominē fiskāli - administratīva domāšana un attīstība tiek jaukta ar naudas sadali . Par struktūru vispār nerunā ,nav pat zināms ko zina un ko novēro .Igaunijā ir raksturīga tehnoloģiska domāšana , Lietuvā dominē industriāls pragmatisms. .
Artūrs Ozols4. februāris
Atsevišķi ir jāaplūko dzirdētais par enerģētiku , Vējš , HESi , TECi pat iespējamā atomstacija bet kādam nolūkam ? Pie mums dzird tikai izmaksu fona problemātiku , sarunā par valsts attīstību ,uz enerģētiku ir jālūkojas no cita skata punkta . Proti , vai enerģētika spēj kļūt par zemu izmaksu ,stabilu un prognozējamu pamatu produktīvai ekonomikai ? Tas ko dzirdējām ir izmaksu nodokļa tēma ekonomikai un mājsaimniecībām . Mērķis ir jāformulē citādāk . Vai enerģētika var lauzt un kā , stagnāciju, kā panākt izmaksu samazinājumu rūpniecībai , kā panākt energoietilpīgu augstas pievienotas vērtības preču ražošanas nodrošinājumu . Šī brīža jaudu trūkums un cenu svārstības stagnāciju tikai paildzinās un padziļinās .
Labi domāts raidījums ,izniekots laiks. Pirmā problēma , vadītājs - moderators. Vēlējās labu ,bet nezinot un nepārvaldot tēmu elementāri "peldēja" . Radās iespaids ,ka neviens no viesiem neko nav dzirdējis par 21.gs. ekonomikas teorijas pamatjēdzienu definīcijām . Tiek jaukti un latviski vienādoti apzīmējumi ekonomiskā izaugsme ( economic growth) un ekonomiskā attīstība ( economic development ) . Ekonomiskā izaugsme ir kvantitatīvo izmaiņu atspoguļojums , ekonomiska attīstība - nozīmē struktūras un kvalitātes izmaiņas ,tātad ne vairāk ,bet citādāk . Rūpnīcām jākļūst gudrākam ,lai iegūtu vairāk vērtības no tā paša darba apjoma un kapitāla . Ceļot iedzīvotāju pirktspēju un uzlabojot to ienākumu struktūru ir jāpanāk patēriņa struktūras izmaiņas . Vai kāds par to runāja ?
Latvijas attīstības kodolam ir jābalstās uz tehnoloģiski modernu apstrādes rūpniecību kas nodrošina tirgū pieprasīto konkurētspējīgu eksportu un augstas pievienotas vērtības pakalpojumus. Latvijas problēma - apstrādes rūpniecību raksturo nepiedodami zema , salīdzinot ar ES un attīstīto pasauli , produktivitāte. pa nozarēm tā svārstās 45 - 55% robežās ja ES=100 . Latvijas apstrādājošā rūpniecība strukturāli balstās uz vecu un zemas ražības tehnoloģiju , ikdienā ražojot zemas pievienotas vērtības produkciju . Relatīvi visaugstākā produktivitāte ir graudkopībā kur esam 85 -90% ražības līmenī pret ES vidējo . Eurostat tabula rāda ,ka ITK nozarē esam kritiski vāji tikai 43% !!! Jāatzīmē ,ka dažādās tabulās skaitliskie lielumi ir dažādi ,jo viss ir atkarīgs no no aprēķina veida .
Visiem kas vēlas sīkāk iepazīties ar produktivitātes problemātiku ,iesaku OECD Productivity statistics un Eurostat " Labour productivity per person employed" . Nekad pie mums netiek diskusijas apspriests jautājums par "produktivitāti stundā nozaru salīdzinājumā . Politiķi no tā izvairās ,jo ērtāk ir operēt ar IKP procentuālo izaugsmi , kas neko neatklāj par stāvokli nozarēs. Kopuma politiskajā vidē dominē fiskāli - administratīva domāšana un attīstība tiek jaukta ar naudas sadali . Par struktūru vispār nerunā ,nav pat zināms ko zina un ko novēro .Igaunijā ir raksturīga tehnoloģiska domāšana , Lietuvā dominē industriāls pragmatisms. .
Atsevišķi ir jāaplūko dzirdētais par enerģētiku , Vējš , HESi , TECi pat iespējamā atomstacija bet kādam nolūkam ? Pie mums dzird tikai izmaksu fona problemātiku , sarunā par valsts attīstību ,uz enerģētiku ir jālūkojas no cita skata punkta . Proti , vai enerģētika spēj kļūt par zemu izmaksu ,stabilu un prognozējamu pamatu produktīvai ekonomikai ? Tas ko dzirdējām ir izmaksu nodokļa tēma ekonomikai un mājsaimniecībām . Mērķis ir jāformulē citādāk . Vai enerģētika var lauzt un kā , stagnāciju, kā panākt izmaksu samazinājumu rūpniecībai , kā panākt energoietilpīgu augstas pievienotas vērtības preču ražošanas nodrošinājumu . Šī brīža jaudu trūkums un cenu svārstības stagnāciju tikai paildzinās un padziļinās .