02.02.2026 Kārtības rullis 1. daļa
Viesi:
Skaidrīte Ābrama,
Saeimas deputāte (pie frakcijām nepiederoša), konkurences tiesību eksperte, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja (2012-2020)
Viktors Valainis,
ekonomikas ministrs (ZZS)
Guntars Vītols,
ekonomists, biedrības “Bez partijām” valdes loceklis
Ģirts Rungainis,
uzņēmējs, investors, biedrības "Latvijas formula 2050" valdes loceklis
Skaidrīte Ābrama,
Saeimas deputāte (pie frakcijām nepiederoša), konkurences tiesību eksperte, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja (2012-2020)
Viktors Valainis,
ekonomikas ministrs (ZZS)
Guntars Vītols,
ekonomists, biedrības “Bez partijām” valdes loceklis
Ģirts Rungainis,
uzņēmējs, investors, biedrības "Latvijas formula 2050" valdes loceklis
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Atsevišķi ir jāaplūko dzirdētais par enerģētiku , Vējš , HESi , TECi pat iespējamā atomstacija bet kādam nolūkam ? Pie mums dzird tikai izmaksu fona problemātiku , sarunā par valsts attīstību ,uz enerģētiku ir jālūkojas no cita skata punkta . Proti , vai enerģētika spēj kļūt par zemu izmaksu ,stabilu un prognozējamu pamatu produktīvai ekonomikai ? Tas ko dzirdējām ir izmaksu nodokļa tēma ekonomikai un mājsaimniecībām . Mērķis ir jāformulē citādāk . Vai enerģētika var lauzt un kā , stagnāciju, kā panākt izmaksu samazinājumu rūpniecībai , kā panākt energoietilpīgu augstas pievienotas vērtības preču ražošanas nodrošinājumu . Šī brīža jaudu trūkums un cenu svārstības stagnāciju tikai paildzinās un padziļinās .
Visiem kas vēlas sīkāk iepazīties ar produktivitātes problemātiku ,iesaku OECD Productivity statistics un Eurostat " Labour productivity per person employed" . Nekad pie mums netiek diskusijas apspriests jautājums par "produktivitāti stundā nozaru salīdzinājumā . Politiķi no tā izvairās ,jo ērtāk ir operēt ar IKP procentuālo izaugsmi , kas neko neatklāj par stāvokli nozarēs. Kopuma politiskajā vidē dominē fiskāli - administratīva domāšana un attīstība tiek jaukta ar naudas sadali . Par struktūru vispār nerunā ,nav pat zināms ko zina un ko novēro .Igaunijā ir raksturīga tehnoloģiska domāšana , Lietuvā dominē industriāls pragmatisms. .
Latvijas attīstības kodolam ir jābalstās uz tehnoloģiski modernu apstrādes rūpniecību kas nodrošina tirgū pieprasīto konkurētspējīgu eksportu un augstas pievienotas vērtības pakalpojumus. Latvijas problēma - apstrādes rūpniecību raksturo nepiedodami zema , salīdzinot ar ES un attīstīto pasauli , produktivitāte. pa nozarēm tā svārstās 45 - 55% robežās ja ES=100 . Latvijas apstrādājošā rūpniecība strukturāli balstās uz vecu un zemas ražības tehnoloģiju , ikdienā ražojot zemas pievienotas vērtības produkciju . Relatīvi visaugstākā produktivitāte ir graudkopībā kur esam 85 -90% ražības līmenī pret ES vidējo . Eurostat tabula rāda ,ka ITK nozarē esam kritiski vāji tikai 43% !!! Jāatzīmē ,ka dažādās tabulās skaitliskie lielumi ir dažādi ,jo viss ir atkarīgs no no aprēķina veida .