Ingūna Gulbe izsaka aizdomas, kāpēc pārtikas cenas veikalos ir tik augstas
Komentāru sniedz Ingūna Gulbe, Dr. oec., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Nesaprotu kāpēc svarīga tēma tiek apspriesta virtuves līmenī . Klausītājiem tiek stāstītas versijas no Marksa Kapitāla laikmeta , arī 20.gs otras puses. Bet atrodamies 21.gs otrās ceturtdaļas sākumā , tātad 150 un 50 gadus vēlāk . Ap 1990.gadu cenā intelektuāla īpašuma daļa bija 1 līdz 5% ,mūsdienas 25 -40 %!!! Zīmola , marketinga , ekosistēmas daļa šodien 10 -25% ,toreizējo5-7% vietā . Vai kāds par to izteicās ?
Pārtikas cenu agrāk aprakstīja kā = zemes rente + degviela + darbaspēka izmaksas + tirdzniecības izmaksas .+ nodokļi . Tagad 10 dažādas pozīcijas . Īsi Cena = resursi + enerģija + tehnoloģijas + intelektuālais īpašums + finanses + loģistika + nodokļi + pelņa . Latvijā graudkopības saimniecībā , traktors maksā 200 tūkstošus eiro ,bet graudu kombains pat 450 tūkstošus eiro . AP pusi cenas veido intelektuālais īpašums , jo te tūkstošiem patentu , algoritmu sistēmu un programmatūru apmaksa , šodien arī mākslīgā intelekta aģentu funkciju rūpniecībā un loģistikā apmaksa. Seko zīmola vērtības apmaksa +vismaz 4 funkcijas. Mūsdienu tehnikas un minerālmēslu un citu līdzekļu cena atspoguļo desmitgadēs uzkrāto ZINĀŠANU izmaksas un vērtību .
Laiku pa laikam skanēja apzīmējums - Pievienotā vērtība . PV = izmantotie resursi + intelektuālais īpašums . Izveidojusies situācija ,kad Latvijas pilsētnieks , īpaši jaunatne , nav redzējusi mūsdienu lauksaimniecības nozaru tehniku un neko nezina par to kāda apjoma intelektuālo īpašumu ietver katras saimniecības tehnika un šīs saimniecības mūsdienīga vadība . Ne jau tāpat vien 74% Latvijas lauksaimniecības gada izlaidi nodrošina 2910 saimniecības. Tas ir zināšanu un intelektuāla īpašuma uzkrājumu rezultāts.
Īpatnās žēlabas par augtu pārtikas cenu veikalā pēc sava satura ir sociālās politikas problemātika , jo statistika ,proti tabula IKP170. ziņo ,ka gadā mājsaimniecības nopērk pārtiku , bez dzērieniem , par 4,4 miljardiem eiro un tie ir 18,1% no visiem izdevumiem . Centu problēma ir ap 200 tūkstošu maznodrošināto jautājums ,bet ne visu pircēju ikdiena. Galu galā 16611 darbinieki mēnesī saņem 6000eiro un vairāk ! Atliek tikai uzzināt kuras grupas skatās šādu sarunu .