Šodienas sarunas tēma , pārtikas cenas ,tā pirmajos teikumos Puče ! Klausījos ,klausījos un nesaklausīju, jo raidījuma vadītājs , izrādās , ir ne tikai haltūrists ,bet arī visai pašpārliecināts slaists ,kas pilnīgi neko nav lasījis un nezina par ,pirmkārt ,vairum un mazum tirdzniecības cenām, kā arī tarifiem ,otrkārt ,Latvijas lauksaimniecību ,treškārt , pārtikas pārstrādi un kopā mazumtirdzniecību , kur īpaši būtu apskatāma tirdzniecība zemnieku tirdziņos . Vadītāja neziņa ir arī fakts ,ka lūdzot viesus uz raidījumu viņš nebija pat painteresējies vai viesu pārstāvētās organizācijas ir saskārsmē ar cenu veidošanos tirdzniecībā . Savās jomās profesionālajiem viesiem nācās glābt raidījumu un pašu Puči no izgāšanās .

Atveriet adreses, termini.gov.lv ; latraps.lv; elagrotrade.lv . Terminus neaprakstīšu ,lasiet paši ,bet ,piemēram ,par graudu cenām teikts : graudu cenas Latvijā veidojas no Euronext biržas cenām ar 20 minūšu laika nobīdi, tās redz ikviens graudu audzētājs. Darījumu kopsavilkums ir par iepriekšējo dienu " . Rapša cenu grafiks rāda sekojošo , 12.11.21. - dienas augstāka cena 714 e/t. ; zemākā cena - 695,5 e/t. ; dienas noslēguma cena - 711,25 e/t. . Kviešu cenu grafiks novembra piemēros - 1.11.21. - 295,75 e/t. ; 8.11.21. - 283,5 e/t. ; 12.11.21. - 297,25 e/t. . Nākotnes līgumu cena 21.decembrim 2021.g. - 296,06 e/t/; 2022.g.22. martam - 292,21 e/t.; 22.maijam - 288,08 e/t. 2023.g. 23 maijam - 242,25e/t. Slēdziet līgumus un zināsiet kad cik saņemsiet !

Daži vārdi par biržas tirdzniecības vēsturi . Šī tipa tirdzniecību vēsturiski aizsāka zemnieki , pavasara gadatirgos prasot sēklas graudu un zirgu (lauku apstrādes vilcējspēks ) aizdevumu , ar apmaksu rudenī ar jauno ražu . Martā nekas nav zināms par ražas izredzēm tekošajā gadā , tātad kredīta apmaksas faktiskās izmaksas ir prognoze. Prognoze , kas zemnieku bieži noveda parādu verdzībā. Franču tautsaimniecības vēsturnieks F. Brodels ( 1902.-1985. ) raksta ,ka no šīs parādu verdzības izveidojās Rietumeiropas dzimtbūšanas attiecību tips .

Vairakkārt tika mēģināts noskaidrot vai ar subsīdijām nevarētu ietekmēt mazumtirdzniecības cenas veikalu tīklos ! Oh ! Subsīdijas ir zemnieka IZMAKSU koriģēšanas , nevis cenu veidošanās instruments . Savās tabulās ZM tās ietver L/S nozares izlaides (bāzes) cenās . Zemnieks izaudzē ,tad uz kurieni virzās šie produkti ? Definīcija , graudu ,pākšaugu, rapša vidējās IEPIRKUMA cena ir tā , par kuru pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk šos produktus noteiktos periodos . Gaļas iepirkuma cena ir VIENOŠANĀS cena , par kuru PVD atestētās kautuves iepērk dzīvniekus no to audzētājiem . Kā redzam līdz veikaliem te ļoti tālu . Graudi vispirms ir jātransportē līdz uzpircēja elevatoriem ,te ,kas ved un cik tas maksā .

Elevatorā zemniekam tiek uzrādīts IESKAITES cenas aprēķins. To veic pēc Duval formulas un zemnieks maksā par laboratorijas pakalpojumu ,kaltēšanas izmaksām par katru 1% līdz bāzes mitruma procentam kas ir 14% . seko maksa par tīrīšanu .kas notiek tālāk zemnieks nezina ,jo milti var tikt eksportēti ,piegādāti veikalu tīkliem ,visvairāk maizes cepšanas uzņēmumiem un tikai no šī trešā uzņēmēja , gala produkts - maize nonāk tirdzniecības tīkla ,kur tiek pieskaitītas visas veikala uzturēšanas izmaksas un viņu peļņas procents .Jāatminas ,ka visi šie uzņēmumi pārstrādātāji maksā visus nodokļus ,kuri ir gala cenas sastāvdaļa .

Kādas tad ir bijušas pārtikas dažādu produktu vidējās IEPIRKUMA cenas 2020.g. Cūkgaļa par tonnu - 1477,73 eiro ; liellopu gaļa - 1859,63 eiro ; aitas gaļa - 3441,33 eiro; putnu gaļa - 1875 eiro ; piena tonna - 293,5 eiro , 100 olas - 7,53 eiro . Iepirkuma cenas no tirdzniecības punktos redzamajām ir vidēji 3 reizes mazākas. Un to labi var redzēt zemnieku tirdziņos kur tiek tirgots pašu produkts . Neviens nekad tur nevar pārdot cūkgaļu par 1,47 eiro kilogramā , cenas ir 5-10 eiro , jo tikai tā tiek segtas faktiskās visu darbu izmaksas un nodokļi ,kaut nedaudz nopelnīts . Un ir jau arī attāluma no tirgus efekts . Zemnieks no Balviem Rīgā savu produktu pārdod par savām izmaksām ,tāpēc cenas tirgū parasti slīd gar pieprasījuma maksātspējas robežlīkni .